Bel Ami, veidots pēc Gija de Mopasāna romāna motīviem, ir erotiski piesātināts stāsts par ambīcijām, varu un pavedināšanu, kas seko Džordža Deroja izaugsmei no nabadzības līdz "beau monde" 1890-to gadu Parīzē. Izmantojot savu aso prātu un pavedināšanas prasmes, Derojs no prositūtas skavām nonāk līdz kaislīgiem sakariem ar bagātām skaistulēm, kas mīt pasaulē, kurā sekss ir vara un slava ir apsēstība un kurā par ietekmi cīnās politika un mediji. 

XIV gadsimts. Krustnesis Bēnems atgriežas mēra izpostītajā dzimtenē. Kardināls, būdams tuvu nāvei, ir pārliecināts - nelaimē vainojama meitene, kas tiek uzskatīta par raganu un apsūdzēta. Viņš pavēl bruņiniekam nogādāt skaistuli klosterī, kur mūki veiks nāvessoda rituālu, lai atbrīvotu zemi no mēra lāsta. Nežēlīgajos krusta karos ticību zaudējušais bruņinieks piekrīt, bet ar vienu noteikumu – meitene pirms sadedzināšanas uz sārta taisnīgi jātiesā. Bēnems jūt līdzi meitenei, bet viņu māc šaubas, vai viņš nav raganas burvestību varā.

Divi pārīši klejo pa Amerikas nostūriem, meklējot aizvien jaunus piedzīvojumus. Tieši Visu Svēto dienas priekšvakarā viņi nonāk noslēpumainajā monstru un psihopātu muzejā "Kapteiņa Spoldinga šausmu nams". Muzeja īpašnieks viņus patiesi ieintriģē, izstāstot vietējo leģendu par maniaku vārdā Doktors Sātans, un drosmīgie tūristi dodas meklēt koku, kurā tas ticis pakārts. Taču lietusgāzē uz tumšā, līkumotā ceļa noslāpst viņu mašīna, un jaunieši nolemj pārlaist nakti vecā pamestā mājā. Ideja izrādās ļoti nelāga.